Baklavu līdzīgi kā turku baklava par kuru mums ir nedaudz atšķirīgas izpratnes, bet tā atbilst tam, ko ikviens gaidīja – trausla mīkla, daudz riekstu, žāvēti augļi, cukurs, sviests. noteikti neviens pirms tam nezināja). Tagad arī šo zina un zina, ka tas ir siers.

Baklava bija apmēram zināms nosaukums, turpretī atšķīrās tekstūra, kas nebija vis kraukšķīgi trausla, bet gan mitra un mīksta, jo pārlieta ar citronu sīrupu kajmak (par kuru uru gatavo ikvienā serbu mājā, kurā ir govs, jo tas ir veids, kā izmantot ikvienu sīkumu, ko dod daba. Siers, kuru papildina katru dienu, kuru gatavo katru dienu un kurš prasa pavisam nedaudz, lai to pagatavotu. Kajmak gan ēd vienu pašu, gan izmanto dažādos citos ēdienos, kā piemēram – kopā ar čevapčiči vai pildītu papriku. Ar papriku ir vienkārši – tajā sapilda kajmak un ļauj marinēties daudzas dienas. Ja nav laika gaidīt, papriku sagrilē, novelk mizu un arī pasniedz ar kajmak. Arī čevapčiči ir pavisam vienkārši – grilētas maltas gaļas desiņas, kuru pagatavošana prasa apmēram 30 minūtes (ar visu marinādi), cepšana – nedaudz vēl, bet garša, īpaši kopā ar kajmak un svaigiem sīpoliem. Tāpat kajmak ēd kopā ar pogača maizi – plakanām doniņām, kas pagatavotas ir ar kraukšķīgu garozu, sulīgu viduci un tik ļoti gardas, ka uzrunā ikvienu, kurš atrodas tuvāk vai tālāk no šķīvja.

Tikpat labi pogača garšo arī kopā ar ajvar (kursos sauktu par „aivariņu”) – paprikas un baklažānu ikriem.

Ajvar var savārīt jau laicīgi, pat uzglabāt burkās, taču to noteikti nevar darīt ar zeļanica – sulīgi kraukšķīgo puravu pīrāgu. Maize ir interesanta, ar četru kārtu mīklu, kuras pagatavošana ir tik viegla. To gan droši vien nevarēs teikt par pijani šaran – karpu serbu gaumē, jo, lai gan karpa tiešām ir lieliska, garšīga un sulīga, tā ar savām asakām atbaida daudzus. Bet daudzus jebkur citur, tikai ne Serbijā. Serbijā šis ir klasisks svētdienas ēdiens, kad visi sapulcējas un kopīgi apēd to, kas pagatavots ar mīlestību. Ja esi liels zivju cienītājs, tad šis tev noteikti jāpagatavo.

Sagatavoja: Ieva G.