Gruzīnu tautas mūzikai ir vairāk kā 1500 gadu, to ietekmējuši gan Austrumi, gan Rietumi. Gruzīnu daudzbalsībai raksturīga īpaša balsts tehnika un daudzu cits citam tuvu toņu izmantošana. Gruzijā parasti dzied vīrieši. Tipiska gruzīnu dziesma ir trīsbalsīga.Mūsdienu pazīstamākie komponisti ir Gija Kančeli un Birdzina Kvernadze, kas ir neskaitāmu izcilu operu, baletu, romanču un kinofilmu mūzikas autori.

Vecākie gruzīnu literatūras pieminekļi ir no 5. gs. p.Kr. Savu ieguldījumu gruzīnu literatūrā devuši daudzas izcilas personības kā, piemēram, episkās poēmas „Bruņinieks tīģera ādā” autors Šota Rustaveli (12. gs.), 40 episko darbu autors Važa Pšaveli („Viesis un saimnieks”, „Dadzīša kāzas” u.c.), Gamsahurdijas romāns „Izcilā meistara labā roka” un Tabidzes poēmas „Mtacmindas mēness” un „Pūš vējš” ir vispāratzīti šedevri.

Gruzija ir slavena ar saviem sienu gleznojumiem (7.-13. gs.), kas saglabājušies Gelati klosterī, Atēnu katedrālē, Betani, Kinvici u.c. baznīcās. Pazīstamākie gruzīnu mākslinieku vārdi ir Niko Pirosmanišvili (Pirosmani), Gigo Gabašvili, Davids Kakabadze, Lado Gudiašvili, Kornelijs Sanadze, Elena Ahvlediani, Sergejs Kobuladze, Simons Virsaladze un Ekaterina Bargavadze.

Gruzīnu māksla citu starpā izceļas ar savu izsmalcinātību, kas sevī vieno vietējos un Eiropas stilus. Mākslinieki kā Lado Gudiašvili, Davids Kakabadze un Elena Ahvlediani 20. gs. divdesmitajos gados strādāja Parīzē. Pasaules slavenību ir guvuši gruzīnu tēlnieki Elgudža Amašukeli, Irakls Očiauri un Zurans Cereteli.

 (Sagatavoja: Jūlija L.)