Ziemassvētku tradīcijas.

Grieķijā, kur kristiešu lielākā daļa ir pareizticīgie, gatavošanās Ziemassvētkiem notiek pēc Austrumu Baznīcas tradīcijām. Tāpat kā pirms Lieldienām, arī pirms Ziemassvētkiem grieķu kristieši – gan pieaugušie, gan bērni ietur 40 dienu gavēni. Tam noslēdzoties, Ziemassvētku priekšvakarā tiek kautas cūkas un gatavoti dažādi cūkgaļas ēdieni. Pirms Ziemassvētku maltītes, grieķi dalās tā dēvētajā „Kristus maizē” – . Tā ir raudzētā maize, kas veidota lielos, dažādas formas klaipos. Uz maizes garozas tiek iegravēti krusti un tā tiek izdekorēta.

Ziemassvētku eglītes Grieķijā ir retums. Toties gandrīz katrās mājās kā galvenais simbols ir atrodama sekla koka bļoda, kas auklā pakārta istabas vidū. No bļodas nokarājas bazilika zariņš, kas tiek aptīts ap koka krucifiksu. Bļodā tiek ieliets nedaudz svētīta ūdens, kas šo zariņu reizē saglabā svaigu. Reizi dienā kāds no ģimenes locekļiem, parasti tā ir māte, izņem no svētītā ūdens krucifiksu un bazilika zariņu un apsmidzina istabas. Grieķijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, kristīgās tradīcijas ir cieši savijušās ar senajām tautas tradīcijām un tās viena otru neizslēdz. Ar tautas tradīcijām ir saistīta arī šī īpašā mājas svētīšana. Grieķi uzskata, ka šādi tiek atvairīti killandzaroji – ļaunie gari, kas pieņēmuši nelielu rūķīšu izskatu, 12 dienu laikā no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai, klaiņo pa mājām. Tāpat killandzaroju atbaidīšanai visas šīs 12 dienas – gan dienu, gan nakti pavardā tiek kurināta uguns.

Grieķijā īpašu godu ir izpelnījies svētais Nikolajs. Par savu debesīgo aizbildni viņu ir izvēlējušies jūrnieki. Grieķu kuģi neatstāj ostu, ja tajos nav svētā Nikolaja ikonas. Svētā Nikolaja svētki iekrīt neilgi pirms Ziemassvētkiem.
Ziemassvētku vakarā Grieķijas ciematos bērni ceļo no mājas uz māju un dzied kalandas. Dziedāšana bieži vien tiek pavadīta ar metāla trijstūru un nelielu māla bungu skandināšanu. Namu saimnieki bērnus parasti apdāvina ar saldumiem un žāvētiem augļiem.

Sagatavoja: Kristīne F.